Savu stāstu izstāstīšu citu vakaru. Šovakar nav "es darīju to, ar to, biju tur, ar to, redzēju to..." vakars. Šodien ir: "Es Jūs mīlu!" vakars. Šodien ir tas vakars, kad es aiziešu gulēt ar savādu sajūtu, pamodīšos kā spociņš un aizlidošu. Aizmigšu atkal. Pamodīšos citāda.
Kaut kas mani tajā biedē. Kaut kas liek domāt labas domas par apkārtējiem un justies skumīgi. Skumīgi par to, ka es taču spēju Jūs mīlēt vairāk. Ka es gribētu katru dienu sākt ar to smaidu un gaismu sejā! Ka es katru dienu gribētu radīt sauli Jums, radīt sauli mums.
Es tikai gribu, lai Tu zini, cik svarīgs man esi. Lai zini, cik ļoti es Tevi mīlu. Lai zini, cik daudz labu domu sūtu, lai kurā malā, lai kurās mājās būtu. Lai zini, ka visi labie sapņi lido pie Tevis un laimes fejas dziesmas dzied.
Lai zini, ka lai kur es būtu, esmu Tev. Lai zini, ka es Tev no sirds ticu, un ja vajadzēs, ne tikai uz rokām, bet uz zvaigznēm iznesīšu. Jo cilvēks spēj daudz. Tu spēj daudz. Mēs spējam daudz.
Jo cilvēks ir tik liels, cik viņa sirds vai ne? Jo cilvēks ir tas, kas ir viņa sirds.
Es mīlu Tevi. Mīlu vienmēr.
Par to, ka sirds ir liela. Tev, man un mums.
P.s. sentimentu pie malas - PRIEKĀĀĀĀĀ! Drīz ballēsimies pa dzīvi uz nebēdu! Bez šķēršļiem, robežām un rāmjiem! Jap! Cheeers! :*
No comments:
Post a Comment