Šodien tika iemēģināts igauņu peldbaseins. Jap, turpmāk iemēģināsim katru otrdienu. Pozitīvi pozitīva dienas daļa. Tā ir tāda maza sevis lutināšanas daļiņa.
Un Artai naktī iekoda esesmutikļotipriecīga muša. Tik, tik, tik lieliski! Visu rītu kā traka skraidīja un lēkāja pa istabu, enerģijas un prieka pilna. Kaut vairāk būtu šādu mirkļu, šādu brīžu un vispār prieka.
Jūs ticat
brīnumiem? Es ticu. Es ticu, ka ap mums ir daudz vairāk kā spējām redzēt,
dzirdēt, just. Ticu, ka mūsu planēta nav visuma centrs un vienīgā dzīvības
māte. Ticu, ka mēs dzīvojam bezgalīgā dzīvības telpā, kurā katrs papildina cits
citu un viss, kas notiek ir saistīts, un mēs katrs esam neizmērojami svarīga
daļiņa eksistenciālajā būtībā. Un visvairāk es ticu, ka tas stāsts, kuru veido
mūsu ticība, stāsta visvairāk par mums pašiem. Mēs esam tas, kam ticam.
Es gribētu teikt, ka mēs neesam tas, kas mūs nospiež, kas mūs liec pie zemes un smacē. Mēs esam tas, kas ceļ spārnos, kas rada smaidu un vairo gaismu. Mēs esam tas, kas vēlamies būt, ne vienmēr tas, kas spējam būt. Un tik ilgi spējam elpot, cik ilgi ceram uz to, kas vēlamies būt.
Un gribētos ticēt, ka cilvēka atmiņa ir stiprs jēdziens. Un spēj atcerēties to, kas bijis, nevis to, kas acu priekšā. Ja acu priekšā - grūti ticēt tam, kas esi.
Puķes caur puķēm, maijpuķītes vizbulītēs un flokši pāri. Bet vienu gan es skaidri varu pateikt - mīlu Jūs.
No comments:
Post a Comment