Un jautrībai nav gala!
Bet ziniet, laiks skrien kā traks. Jā. Kā traks.
Brokastis, jūra, ledus, fotogrāfijas, seni dziedoši murdziņi, daudz kīno, Oskars, miedziņš, našķi, nav elektrības, gulšņājam, ēdam, Hesburgers, pilsētas apskate, dienasgrāmata, arhitektūra, sapnīši, draugi, laimīte, prieks, smiekli, smaidi, sāpes, daudz kājas, spēks, miers, spēks, miers, spēks, miers, laime...
Mana ikdiena.
Man prieks par manu ikdienu. Un miljons lietas, ko ierakstīt un atcerēties. Bet ar tām ir tā, ka aizmirstas un nāk citas. Vienmēr ejam uz priekšu ar jaunām atmiņām un jauniem piedzīvojumiem. Un tā ir tā dzīve laikam.
Un lieliski ir šad tad atcerēties kādus tos īpašos mirkļus, un tad sirsniņa priecīga palecas - Tu dzīvo, mīļā, dzīvo! Un laimīga esi. Jo piedzīvo cilvēkus, piedzīvo draugus, piedzīvo laimīti.
No comments:
Post a Comment